Шведские воротаZviedru vārti ir ievērojams kultūras piemineklis, arhitektūras komplekss, kas atrodas dažās ēkās Torņa ielā Rīgā, Latvijā.

1621. gadā Rīga atradās zviedru okupācijā, kas ilga līdz pat 1711. gadam. Zviedru valdīšanas periods bez šaubām ir atstājis lielu ietekmi uz Latvijas vēsturi. Šajā laikā tika uzbūvētas jaunas arhitektūras ēkas: Jēkaba kazarmas un Zviedru vārti, kas iekļauti populārāko Rīgas objektu apskates topā.

Pēteris I pavēlēja nojaukt vārtus, taču to vietā tika uzbūvēti jauni. Zviedru vārti ir vienīgie vārti, kas ir saglabājušies līdz mūsdienām bez būtiskām izmaiņām.

Leģenda vēsta, ka Zviedru vārti tika uzcelti 17.gs. beigās. Viens iniciatīvs Rīgas tirgotājs nolēma izcirst vartus savās mājās Nr.11, kas atradās Torņa ielā. Tādā veidā viņš gribēja tikt vaļā no nodokļu apmaksas par precēm, kuras oficiāli ieveda caur Smilšu pilsētas vārtiem. Tā kā varti atradās viņa mājās, tirgotājs nolēma ņemt maksu no cilvēkiem, kuri vēlējās šķērsot vārtus.

Taču pastāv vairāk reālistiska Zviedru vārtu rašanās versija. Visticamāk, ka Rīgas valdība nolēma iebūvēt slēdzamos vārtus pie ēkām, kas atradās Torņa ielā.

Zviedru vārti savu nosaukumu ir ieguvuši pateicoties diviem faktiem: pirmkārt vārtu rašanās laiks bija saistāms ar zviedru okupācijas laiku, otrkārt zviedru karavīri visbiežāk bija izmantojuši tieši šos vartus, jo zviedru karavīriem bija iedalījuši dzīves vietas Jekaba kazarmās, kas atradās netālu no Zviedru vārtiem. Pateicoties tam, Zviedru vārti kļuvuši par zviedru valdīšanas laika simbolu. Nakts laikā vārtus taisīja ciet un apsargi vēroja, lai neviena dzīva būtne nevarētu tikt cauri.

Ir leģenda, kas vēsta, ka pilsētā valdīja mēris un šajā laikā pilsēta atradās “karantīnā”. Viena jauna meitene mēģināja tikt caur Zviedru vārtiem, lai satiktu savu iemīļoto, taču sargiem izdevās viņu aizturēt, pie tam viņi rīkojās ar meiteni ļoti nežēlīgi un viņu iemūrēja vienā no sienām. Kopš tā laika no sienas puses varēja dzirdēt kliedzienus un vaimanas.

Ir arī vēl otra izplatīta leģenda – jaunavas nedrīkstēja satikties ar karavīriem, tomēr kāda pilsētas meitene un zviedru karavīrs slepeni tikušies pie vārtiem. Kādu reizi jauneklis nav ticis uz satikšanos. Rīdzinieki, zinot par jau minēto aizliegumu, notvēruši jaunavu un par sodu iemūrējuši vārtos. Pusnaktī tur atskanot nelaimīgās mīlētājas čuksti: “Un tomēr es viņu mīlu!” Ja vien nespējat nesavtīgi mīlēt, jūs šos vārdus sadzirdēt nevarēsiet.

1926. gadā Latvijas arhitektu biedrība īrēja māju ar Zviedru vārtiem no pilsētas valdības, kas tika pārbūvēts saskaņā ar jauno nozīmējumu. Ēka ieguvusi baroka izskatu, kas pilnībā sakrīt ar tās izcelšanās laiku. Ēkas interjeru rādīja Rīgas arhitekts un mākslinieks A.Trofimovs: XVII-XVIII gs. podiņu krāsnis, klasiskie un baroka griesti, utt.

Šobrīd Arhitektu nama ansamblis ietver sevī mājas № 11, № 13 un № 15, kas atrodas pie Zviedru vārtiem. PŠeit atrodas ne tikai Arhitektu savienība, bet arī bibliotēka. Nonākot tajā, ir iespēja iepazīties ar valsts kultūru un vēsturi.