Рижский замокRīgas pils viena no populārākām ievērojamām vietām Rīgā, ko ar lielāko prieku apmeklē daudzi ārzemju tūristi.

Rīgas pils celtniecība uzsākta jau 1330.gadā, to uzsāka Livonijas ordeņa maģistrs Eberhards fon Mongeims. Tā ir bijusi 3-stāvu ēka ar kvadrātveidīgo pagalmu. Ēkas apakšējā stāvā atradās saimnieciskās telpas, otrajā stāvā – ordeņa brāļu celles, maģistra rezidence, sapulču telpas, ēdamzāle un kapella.

1481.gadā notika bruņota pilsētnieku un ordeņa sadursmes. Rīdznieki aplenca Rīgas pili un aizstāvji bija spiesti padoties. Trīs dienas pēc kārtas pilsētnieki mēģināja sagraut pils sienas un  torni. 1491.gadā ordenis aplenca Rīgu un pilsēta kapitulēja. Pilsētniekiem bija jāatgriež viss nozagtais ordeņa īpašums  un uzbūvēt jauno pili.

Ordeņa maģistrs – Valters fon Plattenbergs pats uzzīmēja pils kopējo plānu 4-stūra veidīgo ēku ar torņiem stūra galos. Jaunas Rīgas pils celtniecība tika pabeigta 1515.gadā, Livonijas ordeņa tajā laikā
Pirmsākumos Rīgas pils bijusi regulāra plānojuma, ar trīs nelieliem tornīšiem stūros, 15.gadsimta pārbūvē tā tika papildināta ar apaļajiem lielgabalu torņiem – Svina torni un Svētā Gara torni, kurā mūsdienās plīvo Latvijas karogs un Valsts prezidenta standarts.

Pirmais stāvs bijis paredzēts saimniecības vajadzībām un apsardzei, otrajā stāvā atradās galvenās dzīvojamās telpas, savukārt trešais stāvs bijis ieroču stāvs ar nelielām šaujamlūkām. Savukārt zem pils bijušas pazemes ejas.

Pec Livonijas Ordeņa kritiena, Rīgas pils kļuva par Polijas administrācijas rezidenci un turpinaja saglabāt cietokšņa funkcijas. Pils garnizonu sastādīja ap 300 jātniekiem braucēji, lielgabali. Kad Rīga atradās zviedru valdības sastāvā, Rīgas pilī atradās zviedrijas administrācija. 1649.gadā forburga vietā uzbūvēja divstāvu akmens korpusu ar stūra erkeri. Pastāv leģenda, ka šo erkeri lika uzbūvēt karaliene Kristina.

Tādējādi, kopš pamatakmeņu ielikšanas līdz 1562.gadam pili pārvaldīja Livonijas ordenis, tā bija mestru rezidence. Vēlākos gadsimtos, pēc Livonijas feodālo valstiņu izzušanas, Rīgas pilī dzīvojuši poļu, zviedru un krievu patvaldoņi. 1922.gadā pils tika pārveidota par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci, savukārt padomju varas gados tajā bija iekārtota Pionieru pils.

Rīgas pils uzskatāma par raksturīgu vēlīnā klasicisma arhitektūras paraugu. Jau no pašiem sākumiem tā bijusi ļoti vienkārša, tas skaidrojams gan ar tās militāro raksturu, gan ar nepārtrauktajiem postījumiem. Pašas pēdējās pārbūves Rīgas pilī notikušas 20.gadsimta sākumā arhitekta Eižena Laubes vadībā – tika modernizēts vestibils, izveidota plaša Svētku zāle, kā arī izbūvēts Triju Zvaigžņu tornis. Valsts prezidenta telpas Rīgas pilī izvietotas kādreizējās priekšpils vietā, kas celta ap 16.gadsimta beigām.