Пороховая башняPulvertornis – vienīgais līdz mūsdienām saglabājies Rīgas aizsardzības sistēmas fragments.

Pulvertornis pirmoreiz pieminēts jau 1330.gadā kā Smilšu tornis, taču 1621.gada zviedru uzbrukuma rezultātā no tā palika pāri tikai pagrabstāvs, uz kura 1650.g. uzbūvēja tagad redzamo pulvertorni. Pēc vieniem vēstures avotiem, nosaukums cēlies no neciešamās pulvera dūmu smakas, kas, torņa lielgabaliem dārdinot, uzgūlās tuvākajai apkārtnei, pēc citiem, tāpēc, ka 17.gs. tur kādu laiku patiesi esot glabāts pulveris. Nosaukums tomēr liek par to šaubīties, jo toreiz pulvera glabāšanas vieta pilsētām bija pats svarīgākais militārais noslēpums.

Iespējams, kad pirmais tornis šajā vietā pilsētas aizsardzībai tikai uzcelts jau 13.gs. Dokumentos, tas pirmo reizi minēts 14.gs ar nosaukumu Smilšu tornis. Tagadējais tornis uzcelts visticamāk 15./16. gs mijā un bija celts piemērojoties uguns ieročiem. Tornis vairākas reizes ir cietis un ir ticis atjaunots. Pulvertornis nekad nav bijis apaļš un noslēgts tornis, bet gan pakavveidīgs ar vaļējo pusi uz pilsētu. Ieeja tornī atradusies 5 m virs toreizējā ielas augstuma un tajā varēja nokļūt tikai par trepēm.

Pēc Ziemeļu kara Pulvertornis savu militāro nozīmi zaudēja un tā aizmugure tika aiznaglota ar dēļiem. Pulvertorņa pārbūves darbi pielāgojot torni jaunajām prasībām notika 19.gs beigās pēc arhitekta H. Hilbiga projekta. Tornim tika izveidots jauns smails jumts, kāds bija redzams nocietinājuma torņiem 17.gs gravīrās. Tika aizmūrēta nenoslēgtā torņa daļa ar neogotiskās formās.

Senāk Rīgas nocietinājuma sistēmā ik pēc 100-200 m bija izbūvēti torņi: gan apaļi, gan pusaploces forma, gan četrstūra. Lielākajiem torņiem, kas sargā vārtus, ierīkoti pat cvingeri. Šāds cvingera tornis bija arī Smilšu tornis, kas tagad pazīstams kā Pulvertornis, savulaik tas bija nozīmīgākais Rīgas nocietinājums, jo sargāja ieeju pilsētā – galveno Rīgas ceļu ar Austrumiem. Pirmo reizi tornis minēts 1330.g., nosaukums cēlies no smilšu kalniem pretī tornim. 15.gs. tas ticis pārbūvēts un piemērots šaujamieročiem, Pulvertorņa nosaukums tam ir no 17.gs., kad te glabāts pulveris.Torņa diametrs – 14.3 m; augstums – 25.5 m; sienu biezums – ap 3 m. Te atradies cietums, bijuši moku kambari, te glabāja ieročus līdz pat 1883.g. Torņa sienās var redzēt lodes, kuras iebūvēja par godu Ziemeļu karam.

Pēdējo lielo pārbūvi tornis piedzīvoja pēc 1. Pasaules kara, kad tornī ierīkoja Kara muzeju. 1937.-1939. gadam muzeju paplašināja piebūvējot torņa aizmugurē jaunu korpusu pēc arhitekta A. Galindona projekta.