Церковь Святого ПетраSv. Pētera baznīcu var nosaukt par unikālu simbolu un par vienu no galvenajām Rīgas pilsētas ievērojamām vietām. Dokumentos baznīca pirmo reizi pieminēta 1209.gadā. Baznīca ir slavena ar savu neparasto torni, kuras augstums sasniedz 64,5 metrus, pie kopējā orņa augstums 123.5 m. Tā ir viena no skaistākajām viduslaiku celtnēm ne tikai Rīgā, bet Baltijā.

Svētā Petera baznīca tika celta kā tautas baznīca. Līdzekļus baznīcas celšanai ziedoja tirgotāji, amatnieki un parastie zemnieki.

Baznīca rakstos sākotnēji pieminēta kā tirgotāju baznīca, kas kalpojusi kā tikšanās vieta tirgotājiem. Līdz 1523.gadam tā kalpojusi kā katoļu baznīca, tomēr Reformācijas laikā kļuva par luterāņu baznīcu.

Savu tagadējo izskatu baznīca ir ieguvusi vairāku gadsimtu garumā.

Baznīca celta gotiskajā stilā. Iesākumos telpa bija pavisam neliela, jo plānoja vienkāršas baznīcas celšanu. 15.gs sākumā uzbūvēja jauno baznīcas altāra daļu un zvanu daļu gotiskajā stilā. 15.gs. beigās pabeidza celt 130 m augsto gotisko torni. 1666. gadā tas sagāzās. 1690. gadā uzcēla jaunu torni baroka arhitektūras formās. Savā laikā šī torņa koka konstrukcija bija visaugstākā pasaulē. Vēlāk, 17.gs. tika uzbūvēti dekorēti baroka portāli.

Pēterbaznīcai 2. pasaules kara laikā – nodega tornis, jumts, aizgāja bojā visa baznīcas iekārta.

1967. gadā baznīcas torni atjaunoja metāla konstrukcijā. Šobrīd torņa galeriju iespējams izmantot kā skatu platformu, kas ļauj aplūkot Rīgu no 72 metru augstuma.

13.gs. Pēterbaznīcas tornis bija kā atsevišķi stāvošā ēka. Kā baznīcas sastāvdaļa tā tika uzbūvēta 15.gs. beigās, kad tika uzbūvēts 8-stūra koka tornis, kas nostāvēja ap 200 gadiem, taču 17.gs vidū tornis apgāzās. Tika nopostīta blakus esošā māja un gājuši bojā astoņi cilvēki. Torni atjaunoja jau pēc gada, bet pēc 10 gadiem tas nodega. 1960.gadā torni atkal uzbūvēja. Interesanti, ka šis tornis ilgu laiku ir bijis par visaugstāko koka torni visā Eiropā, tā augstums bija 64,5 m, pie kopējā augstuma 123,5 metriem.

1721. gadā tornī atkal iespēra zibens, izcēlās liels ugunsgrēks, liesmām apņemot visu ēku, un tornis atkal sabruka. Pēteris I, kurš toreiz atradās Rīgā, pats esot piedalījies ugunsgrēka dzēšanā. Torni 1743.-1746. gados uzcēla no jauna, un tā augstums bija 120,7 m. Pētera baznīcas tornis līdz pat Otrajam pasaules karam bija augstākā koka celtne Eiropā.

Pētera baznīcas tornī 1352. gadā tika uzstādīts pirmais publisks pulkstenis Rīgā. Baznīcas tornī stāvēja sargs, kas brīdināja par draudošajām briesmām pilsētai vai ugunsgrēku.

Ilgu laiku ēka atradās sagrautā stāvoklī, tikai 1966.gadā tā tika atjaunota. Jaunā torņa formas un izmēri vispilnīgāk atspoguļoja oriģinālu, taču tas šoreiz ir bijis no metāla. Tornī parādījušies divi skatu laukumi 57 un 71 m augstumā. Apmeklētāju ērtībām tika iebūvēts lifts un dzelzbetona kāpnes.

Šajās dienās tūristu vidū ir ļoti aktuālas Sv.Pētera baznīcas skatu laukumi, bet tornis ir atspoguļots daudzās fotogrāfijās un suvenīros.