Дом Черноголовых​​​​Melngalvju nams – ievērojams 14.gs. arhitektūras piemineklis, kas atrodas pašā Rīgas pilsētas centrā. Vairākkārt pārbūvēta ēka tika iznīcināta kara laikā. Ēku izdevās atjaunot ikai mūsdienās.

Vēsturiskajos dokumentos ēka tiek pieminēta 1334.gadā kā Lielās ģildes jauna māja, bet tika uzbūvēta laika posmā no  1330. līdz 1353. gadam. 15.gs.beigās ēka tika izīrēta Melngalvjiem un tajos laikos tika saukta par “Karaļa Artūra sētu”, bet savu tagadējo nosaukumu ēka ir ieguvusi tikai 16.gs. 60-jos gados.

Melngalvji – tā ir bijusi brālība, kas sastāvēja no jauniem, neprecētiem ārzemju tirgotājiem. Brālība pastāv sākot ar 13.gs. beigām un atradās sv. Jura aizbildniecībā, taču vēlāk par brālības aizbildnieku kļūst sv.Maurīcijs, kura simbols, melnās galvas veidā rotā ģērboni un kas kluva par brālības galveno atšķirības zīmi.

Melngalvju nams, sākumā saukts par Jauno namu, celts 1334. gadā. Tas vairākkārt pārbūvēts, sākot ar 1522. gadu, kad pie ieejas tika uzstādīti piedurvju akmeņi līdz pat 19. gadsimta beigām, kad virs nama ieejas parādījās lauvu figūras un piebūves stūrī svētā Jura atveids.

Rolanda skulptūra, viduslaiku Hanzas brīvpilsētu simbols, Rātslaukumā uzstādīta 1896. gadā, tagad atrodas Svētā Pētera baznīcā, bet laukumā apskatāma 2000. gadā izgatavotā kopija.

Nams celts kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām, 17. gadsimtā par tā vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgo un uzņēmīgo ārzemju, galvenokārt vācu, tirgotāju brālība – Melngalvju biedrība. Viens no daudzajiem biedrības aizbildņiem bija svētais Maurīcijs, romiešu leģiona komandieris, miris mocekļa nāvē – viņam nocirsta galva, tāpēc mora galvas atveids kļuva par melngalvju pazīšanas zīmi un simbolu, to attēloja arī biedrības ģerbonī. Par krāšņāko Rīgas rotu dēvētā celtne, tāpat kā rātsnams, Otrā pasaules kara laikā pārvērtās drupās. Pēckara gados nenorima interese par Melngalvju namu – tā atjaunošanai tika izstrādāti vairāki projekti. 1991. gadā Svētā Pētera baznīcā ​​tika sarīkota piemiņas izstāde, veltīta Melngalvju namam un biedrībai. 1992. gadā aizsākās arheoloģiskie izrakumi nama vietā, bet 1995. gadā gadā iznāca apjomīgs izdevums par Melngalvju namu un biedrību, tad arī tika uzsākta nama celtniecība.

Rīgas Ratslaukuma nozīmīgākā celtne. Atradās laukuma D daļā un daudzus gadsimtus bija Rīgas sabiedriskais centrs. Pirmoreiz vēstures avotos minēta 1334 kā Lielās ģildes Jaunais nams. 15.gs. 2.pusē namam nostiprinājās arī otrs nosaukums – Ķēniņa Artusa pagalms. Abi šie nosaukumi līdztekus Melngalvju namam lietoti vēl 18.gs. sākumā.

Jauno namu 14.gs. 1.pusē cēlusi Rīgas pilsēta sabiedriskām vajadzībām. No rātes to īrēja Lielās ģildes tirgotāji un pilsētu melngalvji. 1687.g. melngalvji kļuva par vienīgajiem īrniekiem, bet 1713 namu nopirka savā īpašumā.

1684 tika uzbūvētas jaunas vaļējas akmens kāpnes, kas veda no Ratslaukuma tieši zālē.

1710 Melngalvju nams, tāpat kā daudzas citas Rīgas ēkas, cieta no krievu karaspēka bombardēšanas; tika sapostīta arī svētku zāle.

Lielākās izmaiņas nama arhitektūrā notika 18.gs. beigās, kad tika uzcelta jauna liela divstāvu piebūve. 1816 uzcēla vēl vienu piebūvi pie nama garensienas Daugavas pusē. Tur 2.stāvā tika iekārtotas t.s. muzeja istabas, kurās glabājās gk. izcili lietišķās mākslas priekšmeti un melngalvju dokumenti. Ēkas 1.stāvā atvēra veikalus. Sakarā ar ģenerālgubernatora rīkojumu (1816) par vecpilsētas namu vaļējo kāpņu likvidēšanu, Melngalvju nama vaļējās kāpnes tika pārsegtas ar iegarenu kupolu.

Senais un greznais kultūras piemineklis gāja bojā 2. pasaules kara laikā 1941.29.VI. Šāviņu eksplozijās tika saraustīts nama jumta šīfera segums un atklātas bēniņu sausās koka konstrukcijas, kas aizdegās no apkārtējām degošām mājām.

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā izdegušie Melngalvja nama mūri tika nostiprināti, lai neapdraudētu garāmgājējus, bet padomju okupācijas laikā 1948 tika uzspridzināti.

Pēckara gados nenorima interese par Melngalvju namu − tā atjaunošanai tika izstrādāti vairāki projekti. 1991. g. Svētā Pētera baznīcā tika sarīkota Melngalvju namam un Melngalvju biedrībai veltīta piemiņas izstāde. 1992. g. sākās arheoloģiskie izrakumi nama vietā, bet 1995. g. iznāca apjomīgs izdevums par Melngalvju namu un biedrību, tad arī tika uzsākta nama celtniecība. 1995. g. 29. VI jaunceļamā Melngalvju nama pamatos tika ielikta atmiņas kapsula. Kopš 1999. g. Rīga atkal lepojas ar atdzimušo celtni.

Jaunuzceltā nama pirmajā stāvā iekārtota bruņniecības tematikai veltīta izstāde, kurā apskatāms arī sudraba bērza zariņš – balva, ko ik gadu saņem sacensību uzvarētājs – Maija grāfs.Melngalvju nama pirmajā stāvā no jauna izbūvētas vairākas telpas, kurās savulaik atradies gan melngalvju arhīvs, gan leģendām apvītas relikvijas, gan ievērojami mākslas darbi.. Tagad šīs telpas rotā kamīni, 19. gs. mēbeles, gleznas vai to kopijas, četras 18. gadsimta moru skulptūras un citas relikvijas vai to kopijas. Kabinetā apskatāma Latvijas valsts augstākā apbalvojuma – Triju Zvaigžņu ordeņu un medaļu – kolekcija, bet Muzeja istabā – Melngalvju nama jaunā sudraba kolekcija. Svētku zālē notiek koncerti.