Jugendstils radies 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā. Jugendstils , vai “Art Nouveau” šis ir vāciskais “Modern” stila nosaukums.
Runājot par Rīgu, vietējie parasti lieto terminu “Jugendstils ” nevis “Modern”. Jugendstils pārstāv vienu no “modern” stila atzarojumiem, tā vācisko paveidu. Tulkojumā no vācu valodas “Jugendstil” nozīmē “jauns stils”. Savu nosaukumu tas ieguva no populārā vācu žurnāla “Jugend” (“Jaunatne”), kuru izdeva 1896. gadā Vācijā.
Sākot ar 1902 līdz 1914.gadam visi rīgas arhitekti ibija izmantojuši savā daiļradē modern paņēmienus un protam arī tā dekoratīvās formas. Tā laika Rīgas apbūvēnevar atrast nevienu ēku, kurā nebūtu atainota modern stilistika. Tas pats arī attiecās uz tām ēkām, kas tika radītas citu koncepciju garā.

Arhitektūrā jūgendstilam raksturīga celtnes funkcionālā uzbūve, kas izvirzījās par prioritāti, fasāde tika izcelta gan ar arhitektoniskiem līdzekļiem (erkeriem, lizēnām, durvju un logu ailām), gan ar būvplastikas elementiem (ciļņiem, skulptūrām, ornamentu). Ēkas koptēla izveidē svarīgi visi elementi: monumentālā glezniecība, vitrāža, mozaīka un pat uzraksti. Nereti jūgendstilā tika veidots viss nams, sākot ar pašu ēku un tās interjeru un beidzot ar galda piederumiem.
Pēc ēkas fasādes var daudz ko secināt par ēkas īpašnieku, vai spriest par vēsturi.

Mihails Eizenšteins Izcils arhitekts – būvinženieris, viens no Rīgas jūgendstila arhitektūras spilgtākajiem pārstāvjiem, slavenā kinorežisora Sergeja Eizenšteina tēvs. Tieši Mihailam Eizenšteinam pieder greznākās un apbrīnotākās jūgendstila celtnes. Viņš bija viena no pretrunīgākajām parādībām tā laika mākslinieciskajā dzīvē.Pēc dēla Sergeja, slavenā kinorežisora vārdiem, Mihails uzbūvēja ap Junendstila 53 ēkām.